Thanks. I’m fine

6 Dec

Kopš pagājušā ieraksta atkal ir pagājis kāds laiks. Es nebiju aizmirsusi par Jums, dārgie lasītāji. Patiesībā diezgan bieži iedomājos, ja manu blogu sauktu, piemēram,  par un ap medicīnu, par un ap kultūru vai par un ap izklaidēm, tad man būtu ko ierakstīt daudz biežāk :)

Vispirms lieliskas ziņas – jau otro gadu esmu kļuvusi par Gada cilvēku orientēšanās sportā. Paldies visiem, kas domāja un domā, ka esmu to pelnījusi. Tā ir lieliska motivācija trenēties un visādi citādi censties, lai šo grandiozo kausu iegūtu arī nākamgad. Un nē, tā nav augstprātība, mantkārība vai egoisms, tas ir maksimālisms :)

Ja nu kāds nav pamanījis (gadās), ir sākusies ziema. Lai gan šis fakts manī sajūsmu neizraisa, šobrīd sniegu uztveru ar zināmu atvieglojumu.  Tas nozīmē, ka varēs vismaz kādā treniņā skriešanas apavus nomainīt uz slēpēm, tādējādi nedaudz pasaudzējot kājas. Šajā priecīgajā noskaņojumā svētdien izmēģināju abas Rīgā pieejamās slēpošanas trases – Uzvaras parku un Mežaparku. Un, nu jā. Šobrīd abās vietās nekas vairāk par 300 m aplīti nav pieejams. Uzvaras parkā trase ir labāka, platāka, bet daudz vējaināka un cilvēku pilnāka. Mežaparkā ir šaurāk un mīlīgāk, bet ilgāk par 30′ riņķošanu nespēju izturēt ne vienā, ne otrā vietā.

Citādi ar treniņiem mana filozofija šobrīd  ir less is more – mierīgi skrienu, vingroju un saprotu, ka nav jēgas sasteigt. Esmu nopirkusi arī balansa platformu – lai jauni izaicinājumi līdzsvara treniņos.

Jā, un kopš tekstus, tajā skaitā bloga ierakstus rakstu ar OmmWriter, tā ir kļuvusi par baudu.

 

 

 

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: