Vasara ir pagājusi. Satriecoši. Satriecoši labi, satriecoši ātri un vienkārši satriecoši sportiski aizraujoši.
Kopš Kāpas es tiešām biju pazudusi virtuālajai videi – vispirms Brazīlijas nerealitātē, pēc tam Francijas pavisam reālajos kalnos, tagad Dānijas avantūrā. Un nemaz netēlošu, ka man kaut kā pietrūka, jo vienkārši nepietrūka.
Bet kas būtu pazušanas prieks bez atrašanās prieka? Un te nu es atkal esmu. Un drīz sekos arī neliels ieskats divos galvenajos manas vasaras notikumos.
Atbildēt