jmm@rio2011

30 Aug
Brazīlijas apmeklējuma iemesls bija Pasaules militārās spēles (Jogos Mundiais Militares), kas jūlijā notika Rio de Janeiro.
Militārajās spēlēs man vēl nebija bijis tas gods piedalīties, jo spēles notiek ik pa 4 gadiem un divās iepriekšējās orientēšanās sports diemžēl nebija iekļauts programmā. Toties pa Brazīlijas mežiem jau biju paguvusi paskriet Pasaules militārajā čempionātā 2006. gadā, lai gan citā vietā un citādā apvidū. Un citādos apstākļos, jo militārās spēles ir īpašs pasākums – mērogs, atmosfēra, cilvēki … patiesībā viss. To visu nav iespējams dažos teikumos izstāstīt, bet tās bija ļoti īpašas divas nedēļas, par kurās piedzīvoto varētu uzrakstīt grāmatu. Arī sportiskajā ziņā pasākums bija izdevies – zelta medaļa vidējā un bronza garajā distancē. Par vietu stafetē un komandu vērtējumā cīnīties nevarēju, jo Latviju orientēšanās sportā šogad pārstāvējām tikai divatā ar Mārtiņu Sirmo.
Rezultātus var apskatīties šeit
Ar mūsu piedzīvojumiem īsumā iepazīstināšu (ne)lielā fotostāstā. Enjoy!
Pēc vairāk kā diennakti ilga ceļojuma ar divām lidmašīnām un negaidītu piezemēšanos SaoPaulo, kuras dēļ esam nokavējuši oficiālo izbraukšanu uz atklāšanas ceremoniju, beidzot esam nokļuvuši savā sacensību mājvietā – vienā no trijiem speciāli spēlēm būvētajiem ciematiem – White Village. Jāatzīst gan, ka līdz galam pabeigt brazīļi to tā arī nebija paspējuši, arī mēbeles ik pa brīdim uzradās visas nedēļas laikā.
Iemācījušies pirmo mācibu stundu Brazīlijā – nekāda stresa, viss notiks, ja tam būs jānotiek – brīnumainā kārtā tajā pašā vakarā vēl paspējam nokļūt grandiozajā spēļu atklāšanā, kur lāpu aizdedzināja neviens cits, kā Pele.
Tur satiekam jau ātrāk atlidojušos Latvijas delegācijas sportistus (pavisam kopā bijām 5).
Spēlēs pārstāvētas kopā 117 valstis. Orientēšanās – 28.
Tā izskatījās White Village milzīgajā ēdnīcā, kura bija atvērta 2h diennaktī.
Vakara pastaigā pa ciematu varēja novērot, kā trenējas citu sporta veidu pārstāvji, piemēram, bokseri.
Un taekvando (diezgan skaļi). Visi sporta veidi bija sadalīti pa ciematiem – White Village bija bokss, taekvando, orientēšanās, burāšana un navālais pentatlons.
Katru vakaru ciemata centālajā laukumā uzstājās DJ, grupas un dejotāji. Šīs sambas dejotājas izraisīja neviltotu sajūsmu ciematā pārsvarā esošajos vīriešu kārtas pārstāvjos.
Pirmais treniņš tika aizvadīts turpat ārpusē White Village sētai, bet apvidus galīgi nebija līdzīgs tam, kāds sagaidīja sacensībās.
Šeit pārsvarā bija jāskrien pa zāli, kas vietām sniedzās man pāri galvai, turklāt bija nežēlīgi karsts. Brazīlijas ziema ir karstāka par Latvijas vasaru.
Skats uz mūsu dzīvesvietu no treniņa apvidus. Rio nomale, līdz centram apmēram stundas brauciens.
Pēc paris dienu iejušanās ciemata multikulturālajā atmosfērā, visiem orientieristiem bija jāsēžas autobusos un jādodas apm. 100km uz vietu, kur notika orientēšanās individuālās distances. Te skats brauciena atpūtas pauzē.
Pēc diezgan askētiskajiem dzīves apstākļiem ciematā, mūs ar orķestri un uzrunām sagaidīja lieliskā hotelī.
Pēc distancēm varēja relaksēties baseinos un vairot iedegumu.
Šāds izskatījās sacensību apvidus no helikoptera – katrā ziņā kalnu netrūka.
Mežs pie starta. Kā bija rakstīts buletinā – galvenokārt eikaliptu mežs… Tur, kur kartē bija zīmēts balts, tur bija ļoti labi skrienams, kur bija zaļš, no tā labāk izvairīties.
Vidējās distances karte
Vidējās distances finišs. Tā kā daudz kļūdījos, finišā cīnījos, cik spēka. Un labi, ka tā – no otrās vietas mani šķīra tikai 1 sekunde.
Garās distances karte
Pa ceļam uz veikalu vietējā pilsētiņā.
Pēc garās distances atkal mērojām ceļu uz Rio. Skati pa autobusa logu, braucot lejā no kalniem, bija tiešām skaisti.
Brīvajā dienā braucām apskatīt lielo Kristus statuju. Milzīgas rindas, cilvēku pūļi, visi vēlas tikai vienu – nofotografēties Kristus pozā.
Bet uzbraukt augšā ir vērts kaut dēļ lieliskā skata, kas no paveras uz Rio.
Latvijas komanda turas kopā.
Stafetes cīņās, kas notika netālu no Rio dabas parkā, bijām tikai līdzjutēji.
Ar Jamaikiešu draugiem.
Mežs bija pilnīgi atšķirīgs no individuālajām distancēm – līdzens, ar ļoti dažādu veģetāciju, kas distances laikā vairākas reizes mainījās mainījās no parkveida meža līdz pat džungļiem.
Mums bija iespēja pēc stafetēm skriet VIP race – sieviešu stafetes distanci.
Apbalvošanas ceremonija boksa hallē. Skan Latvijas himna. Ļoti patīkams brīdis.
Uz zemākā pjedestāla pakāpiena, arī nav slikta sajūta.
Apsveikt ir ieradies pats priekšnieks.
Oficiālā ekskursiju un bārbekjū diena atnāk ar pārsteigumu – lietu un vēsumu.
Bet tas netraucē pastaigai pa gar kādu no daudzajām Rio pludmalēm draudzīgā kompānijā (pa labi – Indonēzijas orientēšanās federācijas prezidents, pavisam oficiāli).
Sākumā neizdoties sološais bārbekjū izvērtās par jautru pasākumu. Lielu ieguldījumu tajā deva bezmaksas alus -). Pēc tam – Lapa night, bet par to vēsture klusē.
Tāda varētu izskatīties karte pēc 4 gadiem militārajās spēlēs Korejā.
Spēļu beigās robežas starp valstīm bija stipri izplūdušas.
Un pilnībā piepildījies CISM moto – “friendship through sport”.
Noslēgums norisinājās daudz brīvākā atmosfērā, kā atklāšana.
Latviju noslēgumā pārstāvēja orientieristi un Dainis no militārās pieccīņas.
Atlikusi viena diena līdz mājupceļam. Kaut kas svarīgs vēl nav izdarīts. Kas? Rio pludmales, protams! Es un slavenā Copacabana.
Un daudz foršākā Ipanema.
Ardievu, Brazīlija! Bet man ir aizdomas, ka mēs vēl tiksimies.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: