Memories / WOC 2011 / France

12 Sep

Pateicoties LOF preses cilvēka (Andas) ražīgajam darbam, par manām dienām un nedienām Pasaules čempionātā, kas no 15.-20. augustam notika Francijā, viss ir skaidrs. Raksti par Latvijas izlases startiem ir atrodami LOF mājas lapā, tāpat kā mans komentārs pēc čempionāta.

Tāpēc centīšos neizplūst garās atmiņās vai distanču analīzēs, vien sev un vēsturei par prieku apkopošu svarīgāko, kas tās nedēļas laikā tika piedzīvots. Warning! Svarīgā ir daudz, tāpēc īsi nebūs tāpat. Tāpat daudz kas no lasītā jau būs dzirdēts/redzēts.

Divu nedēļu nometne pirms čempionāta – win.
Galvenokārt psiholoģiski, jo kaut nedaudz izdevās “pieradināt” apvidu, kuru es neizpratu, kurā nemācēju orientēties, nemācēju paskriet, kurā lielākoties jutos kā orientēšanās iesācēja un kurš pēc katra treniņa lika uzdot fundamentālu jautājumu – ko es te daru? Jāatzīst gan, ka apvidi, kuros trenējāmies nometnēs, lielākoties bija daudz sarežģītāki un ekstrēmāki par čempionāta apvidiem. Un, protams, ka es zināju, ka tā būs, kaut vai skatoties uz plānotajiem uzvarētāju laikiem. Bet es zināju arī to, ka tāpat būs sarežģīti, un distanču plānotāji būs pacentušies, lai šis čempionāts paliktu atmiņā.

Kvalifikācijas – fail.
Nevienu no kvalifikācijām – ne garās, ne vidējās distances, ne sprinta – nenoskrēju labi, lai neteiktu, ka vienkārši izgāzos. Man pašai tas lika daudz ko pārdomāt, jo pēdējos gados pārsvarā kvalifikācijas esmu veikusi ļoti labi. Jo mans ātrums ir pietiekošs, lai kvalifikācijā varētu neiespringt uz maksimālu skriešanu, bet koncentrēties uz orientēšanos. Garās distances kvalifikācijā daudz kļūdījos, bet distances garums bija pietiekošs, lai varētu nedaudz laika atgūt uz skriešanas rēķina. Kvalificējos pa vidu – kā 8tā no 15 finālistēm. Vidējā distancē kļūdījos tik daudz, ka vienkārši nekvalificējos. Sajūtas briesmīgas, noskaņojums zem nulles, bet saņemties lika sprints un tas, ka viens fināls tomēr jau ir. Sprinta kvalifikācijā atkal pieļāvu kļūdu, kādas sprints parasti nepiedod, bet apstākļi bija labvēlīgi un kā priekšpēdējā savā grupā, bet tomēr tiku finālā.

Fināli – win.
Sprinta fināls man bija pagrieziena punkts, kas ļāva izmainīt visu nedēļas notikumu gaitu uz labo pusi. Startēju pašā sākumā, un tagad saprotu, ka tajā prāta stāvoklī tas savā ziņā bija izšķiroši, jo aiztaupīja krietnu daļu spriedzes, ļāva sakoncentrēties, bet tajā pašā laikā distanci uztvert ar vieglumu. Distance bija ātra un dinamiska, pateicotes distances plānojumam un daudzajiem līdzjutējiem ielās distances laikā, atslābt nevarēja ne mirkli. Izdevās noskriet gandrīz bez kļūdām, ja neskaita nelielas variantu izvēles, kas varēja būt veiksmīgākas, un nelielas saminstināšanās. Bet ar savu rezultātu un 15.v. esmu ļoti apmierināta, īpaši ņemot vērā rezultātu blīvumu. Līdz 6. vietai tikai 22 sekundes, līdz uzvarai 1.08.

Garās distances fināls pēc diviem sprintiem iepriekšējā dienā un ar spožu saulīti pie debesīm solījās būt paskarbs. Startā, ieraugot karti un pirmo apli līdz TV punktam, bija skaidrs, ka būs paskarbs ne tikai fiziski, bet arī tehnski. Tāpēc uz 1.kp prātīgi skrēju pa taku, kamēr ieraudzīju drošu variantu. Un tas tiešām bija prātīgi, jo 1.kp daudziem izrādījās liktenīgs. Man liktenīgs izrādījās garā etapa variants – pa labo pusi nebija vinnējošais, lai gan uz kartes man izskatījās, ka pa labi skrienot būs mazāk jāskrien pret kalnu, īstenībā gandrīz tas pats vien bija un vēl ar līkumu. Vēl viena apm 2min kļūda, bet kopumā esmu ļoti apmierināta – gan ar distanci, gan ar 9.vietu. Mana līdz šim labākā vieta garajā distancē. Un prieks, ka fiziski biju gatava šai distance, jo nebija nemaz TIK grūti.

Stafete – fail. 
Jau pēc 1.etapa bija skaidrs, ka mūsu komanda ir out of the game. Iet mežā 22.vietā gandrīz 22 minūtes aiz līderēm un 6 minūtes aiz 21.vietas nav tas, kā es iztēlojos čempionāta stafeti. Tad tā es arī viņu noskrēju – nekā. Vietām saņēmos un skrēju perfekti, beidzot pilnībā izprotot karšu zīmētāja domu gājienu, brīžiem pilnībā atslēdzos un kaut kur punkta rajonā staigāju, pārdomājot dzīvi. Starp smiekliem un asarām. Ja vien tas nebūtu pasaules čempionāts…

Vēlreiz PALDIES visiem, kas atbalstīja, juta līdzi klātienē un neklātienē, tas tiešām palīdzēja! Paldies LOF par iespēju būt Francijā un skriet skaistajā Latvijas neilonā! Paldies komandas biedriem, īpaši tiem, ar ko kopā trenējāmies pirms čempionāta. Un paldies Mizuno par smukākajiem sprinta tērpiem ever :)

Garās distances kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.

Vidējās distances kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.

Sprinta kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.

Sprinta fināls, 1. aplis. Mans ceļš.

Sprinta fināls, 2.aplis. Mans ceļš.

Garās distances fināls, 1. daļa. Ar manu ceļu no GPS.

Garās distances fināls, garais etaps. Mans ceļš no GPS.

Garā distance, beigu daļa. Ceļš no GPS.

Finišs. Sprinta fināls. Lieliska atmosfēra!

Garās distances fināla finišs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: