Jävla bra. Tātad Zviedrija. 10milas nometne, Smalandskavlen, nedēļa Huskvarnā.
Tjena! Hur läget?
13 NovContinued. Silkeborg
25 OktSvētdien mans lokālais Dānijas mežu&karšu iepazīšanas seriāls pēc 2 nedēļu pārtraukuma tika pie kārtējā, šajā sezonā pēdējā, turpinājuma – Silkeborg. Bet tā kā ar orientēšanos / 2011 visi rēķini vēl nav noslēgti, plānā ir dažas interesantas bonus epizodes Zviedrijā – 10milas/2012 apvidus, Smalandskavlen stafete un vēl šis tas labs. Palieciet pie ekrāniem :)
The same new things
10 OktPēc eiforiski siltās atvasaras diezgan pēkšņi ir iestājies aukstums.
Sunny day in danish forest
3 OktUn tā pienāca oktobris, neticami silts un saulains. Un tā pienāca arī manas pirmās sacensības Dānijā – pavisam nelielas, vietēja mēroga sacensības netālajā Vejle pilsētā, ko varētu īsi raksturot kā ideālu svētdienas treniņu ar tehniski un fiziski interesantu distanci.
Mežs pārsvarā bija ļoti labi skrienams un pārredzams, taču stāvās un slidenās nogāzes parūpējās, lai nebūtu tik viegli & vienkārši. Skrējās ļoti labi, kas kombinācijā ar nedaudz iesūnojušām orientēšanās prasmēm, rezultējās vienā palielā kļūdā uz 4.kp, kad vienkārši aizskrēju punktam garām un daudz par tālu, un vairākās ne tik veiksmīgās ceļu izvēlēs. Piemēram, uz 2.kp droši vien ātrāks bija kreisais variants, tāpat uz 7. un 9.kp. 5.7 km – 45:56. 2.v. distancē aiz Emmas Klingenberg. Bet tas prieku par skaisto svētdienu nemazināja ne nieka, turklāt attiecībās ar dāņu mežu man viss vēl priekšā :)
Debut
30 SepPagājušās nedēļas nogalē bija pagājis tieši mēnesis kopš pasaules čempionāta, kad pēdējo reizi biju turējusi rokās karti un kompasu. Ne daudz, ne maz – pēc ļoti sportiskās vasaras šī pauze bija tieši laikā.
Bet tad, skatoties aizraujošo Pausaules kausa posmu Čehijā, atlika tikai padomāt, ka sāk jau kaut kas pietrūkt, lai svētdienas garajā treniņā kaut kur Koldingas laukos satiktu Koldingas OK biedru, to pašu, kurš mani uzrunāja Koldingas pusmaratonā, un saņemtu uzaicinājumu pārstāvēt viņu klubu Dānijas sacensībās. Kalns pats atnāk pie Muhammeda, ja reiz tā tam ir jābūt.
Tā nu es trešdienas vakarā pirmo reizi orientējos Dānijā (ja neskaita Bornholmu, tad Dānijā nekad nebiju skrējusi, kas man pašai liekas diezgan pārsteidzoši), piedalījos Koldingas OK iknedēļas treniņā un tagad varu pievienot vēl vienu klubu savam sportiskajam CV. Un jā, izskatās, ka svētdien mani gaida debija Dānijas sacensībās. Bet tas jau būs cits stāsts.
Svētdienas treniņš.
Trešdienas treniņš, 5 km.
Kolding City Halvmaraton / 10km
12 SepPar rudens tuvošanos liecina ne tikai sēņotāju pilnie meži, bet arī mana vēlme padeldēt asfaltu kādā smadzenes un nervu šūnas saudzējošā skrējienā. Šogad pilnīgi negaidīti tas izrādījās Koldingas pusmaratons, kurā piedalījos 10km distancē. Kādu sekundes simtdaļu apsvēru arī skriet visus divdesmit vienu komats 0975 kilometrus, bet tikpat ātri pārdomāju, jo tradīcijas ir jāciena (pat ja tās ir tikai gadu vecas).
Memories / WOC 2011 / France
12 SepPateicoties LOF preses cilvēka (Andas) ražīgajam darbam, par manām dienām un nedienām Pasaules čempionātā, kas no 15.-20. augustam notika Francijā, viss ir skaidrs. Raksti par Latvijas izlases startiem ir atrodami LOF mājas lapā, tāpat kā mans komentārs pēc čempionāta.
Tāpēc centīšos neizplūst garās atmiņās vai distanču analīzēs, vien sev un vēsturei par prieku apkopošu svarīgāko, kas tās nedēļas laikā tika piedzīvots. Warning! Svarīgā ir daudz, tāpēc īsi nebūs tāpat. Tāpat daudz kas no lasītā jau būs dzirdēts/redzēts.
Divu nedēļu nometne pirms čempionāta – win.
Galvenokārt psiholoģiski, jo kaut nedaudz izdevās “pieradināt” apvidu, kuru es neizpratu, kurā nemācēju orientēties, nemācēju paskriet, kurā lielākoties jutos kā orientēšanās iesācēja un kurš pēc katra treniņa lika uzdot fundamentālu jautājumu – ko es te daru? Jāatzīst gan, ka apvidi, kuros trenējāmies nometnēs, lielākoties bija daudz sarežģītāki un ekstrēmāki par čempionāta apvidiem. Un, protams, ka es zināju, ka tā būs, kaut vai skatoties uz plānotajiem uzvarētāju laikiem. Bet es zināju arī to, ka tāpat būs sarežģīti, un distanču plānotāji būs pacentušies, lai šis čempionāts paliktu atmiņā.
Kvalifikācijas – fail.
Nevienu no kvalifikācijām – ne garās, ne vidējās distances, ne sprinta – nenoskrēju labi, lai neteiktu, ka vienkārši izgāzos. Man pašai tas lika daudz ko pārdomāt, jo pēdējos gados pārsvarā kvalifikācijas esmu veikusi ļoti labi. Jo mans ātrums ir pietiekošs, lai kvalifikācijā varētu neiespringt uz maksimālu skriešanu, bet koncentrēties uz orientēšanos. Garās distances kvalifikācijā daudz kļūdījos, bet distances garums bija pietiekošs, lai varētu nedaudz laika atgūt uz skriešanas rēķina. Kvalificējos pa vidu – kā 8tā no 15 finālistēm. Vidējā distancē kļūdījos tik daudz, ka vienkārši nekvalificējos. Sajūtas briesmīgas, noskaņojums zem nulles, bet saņemties lika sprints un tas, ka viens fināls tomēr jau ir. Sprinta kvalifikācijā atkal pieļāvu kļūdu, kādas sprints parasti nepiedod, bet apstākļi bija labvēlīgi un kā priekšpēdējā savā grupā, bet tomēr tiku finālā.
Fināli – win.
Sprinta fināls man bija pagrieziena punkts, kas ļāva izmainīt visu nedēļas notikumu gaitu uz labo pusi. Startēju pašā sākumā, un tagad saprotu, ka tajā prāta stāvoklī tas savā ziņā bija izšķiroši, jo aiztaupīja krietnu daļu spriedzes, ļāva sakoncentrēties, bet tajā pašā laikā distanci uztvert ar vieglumu. Distance bija ātra un dinamiska, pateicotes distances plānojumam un daudzajiem līdzjutējiem ielās distances laikā, atslābt nevarēja ne mirkli. Izdevās noskriet gandrīz bez kļūdām, ja neskaita nelielas variantu izvēles, kas varēja būt veiksmīgākas, un nelielas saminstināšanās. Bet ar savu rezultātu un 15.v. esmu ļoti apmierināta, īpaši ņemot vērā rezultātu blīvumu. Līdz 6. vietai tikai 22 sekundes, līdz uzvarai 1.08.
Garās distances fināls pēc diviem sprintiem iepriekšējā dienā un ar spožu saulīti pie debesīm solījās būt paskarbs. Startā, ieraugot karti un pirmo apli līdz TV punktam, bija skaidrs, ka būs paskarbs ne tikai fiziski, bet arī tehnski. Tāpēc uz 1.kp prātīgi skrēju pa taku, kamēr ieraudzīju drošu variantu. Un tas tiešām bija prātīgi, jo 1.kp daudziem izrādījās liktenīgs. Man liktenīgs izrādījās garā etapa variants – pa labo pusi nebija vinnējošais, lai gan uz kartes man izskatījās, ka pa labi skrienot būs mazāk jāskrien pret kalnu, īstenībā gandrīz tas pats vien bija un vēl ar līkumu. Vēl viena apm 2min kļūda, bet kopumā esmu ļoti apmierināta – gan ar distanci, gan ar 9.vietu. Mana līdz šim labākā vieta garajā distancē. Un prieks, ka fiziski biju gatava šai distance, jo nebija nemaz TIK grūti.
Stafete – fail.
Jau pēc 1.etapa bija skaidrs, ka mūsu komanda ir out of the game. Iet mežā 22.vietā gandrīz 22 minūtes aiz līderēm un 6 minūtes aiz 21.vietas nav tas, kā es iztēlojos čempionāta stafeti. Tad tā es arī viņu noskrēju – nekā. Vietām saņēmos un skrēju perfekti, beidzot pilnībā izprotot karšu zīmētāja domu gājienu, brīžiem pilnībā atslēdzos un kaut kur punkta rajonā staigāju, pārdomājot dzīvi. Starp smiekliem un asarām. Ja vien tas nebūtu pasaules čempionāts…
Vēlreiz PALDIES visiem, kas atbalstīja, juta līdzi klātienē un neklātienē, tas tiešām palīdzēja! Paldies LOF par iespēju būt Francijā un skriet skaistajā Latvijas neilonā! Paldies komandas biedriem, īpaši tiem, ar ko kopā trenējāmies pirms čempionāta. Un paldies Mizuno par smukākajiem sprinta tērpiem ever :)
Garās distances kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.
Vidējās distances kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.
Sprinta kvalifikācija. Karte ar manu ceļu.
Sprinta fināls, 1. aplis. Mans ceļš.
Sprinta fināls, 2.aplis. Mans ceļš.
Garās distances fināls, 1. daļa. Ar manu ceļu no GPS.
Garās distances fināls, garais etaps. Mans ceļš no GPS.
Garā distance, beigu daļa. Ceļš no GPS.
Finišs. Sprinta fināls. Lieliska atmosfēra!
Garās distances fināla finišs.